LIEPA
Liepa – sirds un dvēseles koks Latvijas vēsturē un mitoloģijā
No visiem kokiem, kas rotā Latvijas ainavu, liepa ( Tilia cordata ) ieņem īpašu vietu. Tā nav tikai skaists un kupls koks ar smaržīgiem ziediem – liepa ir sirds koks , kas saistīts ar sievišķo enerģiju, mieru, mīlestību un mājas sargāšanu. Tā ir arī viens no kādiem kādim senajā latviešu pasaules skatījumā – cieši saistītas ar dievībām un rituāliem.
Liepa dabā un sadzīvē – no tējas līdz svētvietai
Liepa ir silto mežu un cilvēku tuvuma koks – tā labprāt aug lauku viensētu pagalmos, baznīcu tuvumā un ciemu vidū. Tās nozīme praktiskajā dzīvē ir plaša:
-
Liepu ziedi ir augsti vērtēti dziedniecībā – no tiem vāra tēju, kas palīdz pret saaukstēšanos, iekaisumiem un nomierina nervus.
-
Liepas koksne ir mīksta un viegli apstrādājama – to izmantoja karotēm, grebumiem, bišu stropiem, krūzēm un dažādiem sadzīves priekšmetiem.
-
No liepas mizas (līklupas) izgatavoja virves, tīklu un citus saimnieciskus piederumus.
Taču vēl svarīgāk par tās praktisko pielietojumu ir liepas garīgā un simboliskā nozīme latviešu kultūrā.
Liepa mitoloģijā – mājas, mīlestības un sievišķās pasaules simbols
Senajā latviešu mitoloģijā liepa ir viens no svētajiem kokiem , un tā tikai uzskatu par Māras koku – sievišķās dievības un dzīvības aizsargātājas simbolu.
-
Pie liepas mēdz upurēt vai lūgties – īpaši sievietes, vēlējās bērnus, veselību vai aizsardzību.
-
Liepa tikai stādīta pie mājas, krustcelēs vai kapsētās kā sargātāja no ļaunā – ticēja, ka tā aizdzen garus un nes mieru.
-
Skaidrība un mīlestība – tautasdziesmās liepa bieži parādās kā vieta, kur dzied putni, guļ mīļākie vai skumst jaunas meitas.
Ticējumi un simboliskās īpašības
Latviešu tautas ticējumos un paražās liepas ir saistītas ar dzīvību, sirdssiltumu un aizsardzību :
-
Ticēja, ka zem liepas negaisi neiesper , tāpēc zem tās bija droši patverties vētras laikā.
-
Pie liepas stādīja bišu stropus , jo tika uzskatīts, ka bites tur ir mierīgas un ražīgas.
-
No liepas ziediem vāca medu , ko uzskatīja par īpaši dziedinošu un garīgi tīru.
Liepa folklorā un valodā
Liepa ir viens no biežāk pieminētajiem kokiem tautasdziesmās un dzejā. Tā par sievietēm un mājas simbolu , un tās tēls bieži tiek izmantots kā metafora maigumam, spēkam un dvēseliskumam.
-
Tautasdziesma:
"Zem liepiņas dziedāt gāju,
Tur Māriņas miedziņā." -
Dzeja un dziesmas bieži attēlo liepu kā mīlestības vietu , kur satiekas mīļākie vai top lūgšanas.
vēl liepas tēls joprojām dzīvs – to izmanto dzejā, dziesmu tekstos, zīmēs un mākslā kā sirds, maiguma un miera simbolu .
Mūsdienu liepa – ainavas rota un bišu draudzene
Liepa joprojām ir ļoti populārs koks parkos, alejās un pie mājām . Tās ziedēšanas laikā visa apkārtne piepildās ar saldo smaržu un bišu dūkšanu , padarot to par pareizu koku ne tikai estētiski, bet arī ekoloģiski .
Tā ir viens no Latvijas nacionālajiem kokiem , kas simbolizē mieru, dabas un cilvēka jaunu .
Secinājums: Liepa – dvēseles koks latviešu dzīvē
Liepa nav tikai koks – tā ir sieviešu spēka, dziedināšanas un mājas siltuma zīme . No praktiskās dzīves līdz garīgajai pasaulei, liepa ir bijusi klātesoša latviešu tautas ceļā cauri gadsimtiem . Tās smarža, skaņa un nozīme turpina iedvesmot arī mūsdienās.