APSE

Apse – vēja balss un tautas stāsti Latvijas ainavā

Latvijas ainavā apse (latīņu valodā Populus tremula) ir klātesoša visur – mežmalās, mitrākās vietās, pie ceļiem un laukiem. Tās sudrabaini zaļās lapas, kas nepārtraukti trīc pat pie vieglākā vēja, rada unikālu vizuālu un akustisku efektu. Taču šī „trīcēšana” latviešu tautā izsenis raisījusi dažādus ticējumus, stāstus un simboliskus skaidrojumus, padarot apses tēlu daudzslāņainu un reizēm pat mistisku.

Apse Latvijas dabā – ātra, izturīga, noderīga

Apse ir viens no ātrāk augošajiem lapu kokiem, un to bieži izmantoja:

kurināmajam malkai (apse dedzinās „karsti un ātri”),
darbarīku rokturiem (apse ir viegla un mīksta, bet izturīga),
sērkociņu kociņu un finiera izgatavošanai.

Tās koksne labi tur formu, bet nav tik cieta kā ozola vai oša, tāpēc to vairāk izmantoja sadzīves lietām, nevis smagai būvniecībai. Toties tās ātra augšana un spēja attīrīt gaisu padara apses par vērtīgām ainavu un mežu atjaunošanā.

Ticējumi un mitoloģija – kāpēc apse trīc?

Apse latviešu tautas mitoloģijā ir viens no mistiskākajiem kokiem, un šī aura galvenokārt saistīta ar tās nepārtraukti vibrējošajām lapām, kas šķietami nekad neapstājas.

Tautā ir vairāki skaidrojumi:

Apse nodeva Jēzu – viens no kristīgās mitoloģijas un tautas stāstu saplūsmes piemēriem. Stāsts vēsta, ka tad, kad Jēzu piesita krustā, tikai apse vien nevēlējās noliekties cieņā. Tā nu tai tika uzlikts mūžīgs lāsts – trīcēt bailēs un kaunā.
Apse trīc, jo jūt dvēseles – dažos novados ticēja, ka apse ir jūtīga pret garu pasauli un, kad tai tuvojas kāds gars, tās lapas sāk šalkt.
Apse kā baiļu simbols – tautasdziesmās un nostāstos apse dažkārt tika saistīta ar bailēm, nedrošību, nemieru. Tādēļ bērnus mēdza biedēt, sakot: „Ja melo, kā apse trīcēsi!”

Folklora un valoda

Lai gan apses vārds nav tik bieži dzirdams tautasdziesmās kā ozols vai liepa, tas tomēr parādās ar emocionālu vai simbolisku nozīmi. Bieži vien tā tiek izmantota kā salīdzinājums cilvēkam:

„Trīc kā apse vējā” – nozīmē bailes vai uztraukumu.
„Apse aug, kur citi koki negrib” – simbolizē izdzīvošanas spēju un pielāgošanos.

Literatūrā un mūsdienu dzejā apse nereti parādās kā vientuļš, viegli ievainojams, bet skaists koks – līdzīgi kā cilvēks, kurš cīnās ar iekšējiem nemieriem.

Apse mūsdienās – nepelnīti aizmirsta vērtība

Lai gan apses mēdz uzskatīt par „mazvērtīgu” koku mežsaimniecībā, mūsdienu ekoloģiskā domāšana apses atkal izceļ:

Tās ir bioloģiski daudzveidīgas vides daļa – kalpo kā mājvieta dažādiem kukaiņiem un putniem.
Tās attīra gaisu un mitrina augsni, palīdzot atjaunot piesārņotus vai izcirstus mežus.
Apse ir viens no svarīgākajiem “pioneer” kokiem – tā pirmā ieaug tukšās teritorijās, sagatavojot augsni citiem augiem.

Secinājums: Apse – klusā dvēseles balss Latvijas kokotavā

Apse nav skaļais varonis latviešu mitoloģijā, taču tā ir klusais novērotājs, vēja tulks un trausluma simbols, kas caur šalkoņu stāsta stāstus par iekšējo pasauli. Tā ir daļa no mūsu ainavas un apziņas – tikpat nozīmīga kā jebkurš cits koks, tikai mazliet jūtīgāka.

Back to blog